Labdien, es meklēju darbu!

              Ar CV kaudzīti tašā dodos uz apkārtnes viesnīcām un tā arī saku, ka meklēju darbu. Vienā no tām, brīnās par mani un saka, ka šāds gadījums, ka cilvēks pats nāk pieteikties darbā, ir pirmo reizi. Pastāstu, ka vienmēr tā daru.  Man liek atnākt pēc 2 stundām, kad galvenais šefs būs uz vietas. Viesnīca jau vairākās paaudzēs pieder vienai ģimenei. 1834. gadā bavārietis Antons te uzsācis šeftēt un tā jau kuro paaudzi ikvienam jaundzimušajam zēnam šajā ģimenē gribi vai negribi jākļūst par Antonu un jāturpina iesāktais darbs! :)) Šīs ģimenes vārdā nosaukta arī iela un kultūras centrs.

         Interesanti, ka vēlāk, atgriežoties šajā viesnīcā uz „darba interviju”, īpašnieks pastāstīja, ka janvārī lidos uz Rīgu pirmo reizi. Un re, es te tā pēkšņi no gaisa nokritu…Jau jutu, ka būs labi, jo man uzreiz izrādīja viesnīcu un saimniecības vadītāja pačukstēja, ka viņiem krājumos vēl ir daudz Dirndli (bavāriešu nacionālie kostīmi, kas šajā viesnīcā ir darba apģērbs) un noteikti piemeklēs arī man ko atbilstošu. Tā kā teicu, ka man nav problēmu rītos agri celties, jo tas ir mans laiks, dabūju darbu brokastu servisā + jāpārbauda, vai istabiņas kārtīgi sapostas viesiem.