Pašai sava Firstenhofa

          Redzēju Starbucks aktieri no seriāla "Sturm der Liebe"! Te nu ir vērts pieminēt to, ka viss, ko kādreiz esi vēlējies, piepildās, tikai, protams, tad, kad vismazāk to gaidi un bieži vien apgrieztā secībā. Tātad jau 11.klasē sāku skatīties šo seriālu, lai trenētos ģimnāzijas vācu valodas eksāmenam. Jau tajā laikā mani apbūra Bavārijas skati un bija vēlēšanās tur kādreiz nokļūt. Redz kā, pēc ilgākiem gadiem nokļuvu arī!! Un viesnīca, kur es strādāju, atrodas tikai 70 km no vietas, kur atrodas Firstenhofa- seriālā redzamā viesnīca. Ar šo piegājienu nesanāca aizbraukt līdz šai vietai, bet noteikti kaut kad nākotnē! :)

         Pamanīju, ka vecajā Hildegardei no seriāla ir tāds pats priekšauts kā man! :D

Kārtējais valodas treniņš

        Lai gan darbiņš jau sarunāts, tagad tik sāk aicināt uz darba intervijām citur, kur esmu pieteikusies pirms 2 nedēļām. Tā te tāda norma! Pieredzei jau par sliktu nenāk, tāpēc dodos kaut vai tādēļ, lai patrenētos runāt vāciski. Viena no intervijām bija vietējā firmā, kas aizlienē lielajiem uzņēmumiem darba spēku apkalpošanas sfērā. Nu nezinu, vai es, netrīcot rokām, varu panest 2 šķīvjus uz katras rokas! Hehe

      Nezinu kāpēc bieži vien šeit darba intervijās jūtos tā kā randiņā. Oo, un es esmu mācījusies Mūzikas skolā, o klavieres māku spēlēt…nu lieliski! Pats intervētājs ģitāru spēlējot, (nodomāju pie sevis, tad jau labs ansambelis sanāktu, varbūt meklē dalībnieci?? :D)

       Viņš esot reiz gribējis uz Finlandi braukt, vai es saprotu to valodu? Un vai krievu valoda ir tāda pati kā latviešu? Kā vienmēr veicu nelielu izskaidrošanas darbu.

         Nobildēja arī mani savam arhīvam, ja nu es sāku tur strādāt. Es pajokoju, nu tāda bilde, ka vai polizei sucht (policija meklē)! :D Jā, šo joku nesaprata!!

Labdien, es meklēju darbu!

              Ar CV kaudzīti tašā dodos uz apkārtnes viesnīcām un tā arī saku, ka meklēju darbu. Vienā no tām, brīnās par mani un saka, ka šāds gadījums, ka cilvēks pats nāk pieteikties darbā, ir pirmo reizi. Pastāstu, ka vienmēr tā daru.  Man liek atnākt pēc 2 stundām, kad galvenais šefs būs uz vietas. Viesnīca jau vairākās paaudzēs pieder vienai ģimenei. 1834. gadā bavārietis Antons te uzsācis šeftēt un tā jau kuro paaudzi ikvienam jaundzimušajam zēnam šajā ģimenē gribi vai negribi jākļūst par Antonu un jāturpina iesāktais darbs! :)) Šīs ģimenes vārdā nosaukta arī iela un kultūras centrs.

         Interesanti, ka vēlāk, atgriežoties šajā viesnīcā uz „darba interviju”, īpašnieks pastāstīja, ka janvārī lidos uz Rīgu pirmo reizi. Un re, es te tā pēkšņi no gaisa nokritu…Jau jutu, ka būs labi, jo man uzreiz izrādīja viesnīcu un saimniecības vadītāja pačukstēja, ka viņiem krājumos vēl ir daudz Dirndli (bavāriešu nacionālie kostīmi, kas šajā viesnīcā ir darba apģērbs) un noteikti piemeklēs arī man ko atbilstošu. Tā kā teicu, ka man nav problēmu rītos agri celties, jo tas ir mans laiks, dabūju darbu brokastu servisā + jāpārbauda, vai istabiņas kārtīgi sapostas viesiem. 

18. novembris

    18. novembra latviešu pasēdēšana. Cerēju, ka nu beidzot varēšu vienuviet iepazīties ar vairākiem latviešiem, kas dzīvo Minhenē. Bet vakars bija tipiski latvisks-katrs sēdēja pie sava galdiņa, iedzēra alu un īpaši nepavilkās uz komunicēšanu. Man pats par sevi saprotams ir tas, ka arī svešumā Valsts svētku pasākumā ir jāģērbjas svinīgi, tomēr liela daļa atnākusi labākajā gadījumā džinsenēs un ir pat gadījumi treniņtērpos.. hee?? Īpaša kategorija ir tās sievietes, kas dabūjušas vāciešus ar vīriem. Tagad viņas visas te spēlē DĀMAS un ar lielu prieku sarunās apspēlē izteikti virspusīgas tēmas. Tagad arī problēmu loks ir nomainījies: vai die, nu visur kur jau ir būts, ceļojumos vai puspasaule izbraukāta, kur lai šoreiz brauc atpūsties? Entschuldigung, no kā atpūsties? No mēģinājumiem aizmirst, no kurienes Tu nāc? 

Šķirosim burkas klusi!

    Jau Ašafenburgā  šķirojām atkritumus un stikla izstrādājumus metām speciālos konteineros. Ieraudzīju šeit uz konteineriem mistiskus darba laikus. Man sanāk smiekli, kad uzzinu- šeit  izmest atkritumus drīkst noteiktos laikos! Tā noteikts, lai netraucētu iedzīvotāju mieru. Esot bijis gadījums, kad plkst. 24.00 naktī kāds pa vienai metis ārā stikla burkas un šķindinājis visu pagastu.  :D Ak dievs, Vācijā patraucēt kāda mieru ir noziegums. Tagad drusku baidos savos zābakos iet pa ielu, jo tie arī nedaudz klaudz. Turpmāk lavīšos uz pirkstgaliem. 

Seminārs par pareizu uzvedību virtuvē

     Piesakos papīram, kuram jābūt, ja grib strādāt ar ēdieniem. Reģistrē interesanta sieviete- viņa nav žēlojusi zilo acu zīmuli, velkot līnijas līdz uzacīm un rozā lūpukrāsa arī diez cik daudz futrālī nevarētu būt palikusi. Nē, nu man jau krāsas patīk! :D Un vēl viņa loba un čāpstina apelsīnu. Vispār paldies viņai, apelsīna smarža nomāca slimnīcā ierastās stērķelētas veļas un zāļu aromātu.
       

         Jau nākamajā dienā tieku pēc papīra! Bet nu tas informatīvais materiāls!! Parādīja pusstundu garu sākumskolas  līmeņa filmiņu - jāmazgā rokas pirms ēdienreizēm un jāslauka darba virsmas. Un vēl- nedrīkstot klepot virsū ēdienam! :D Un par to noplēsa 14 eiro!! Bet nu, papīri ir svarīgi. Kaut kāda filipīniete ienāca telpā un man blakus apsēdās. Atcerējos, ka ar šo sievieti jau runāju iepriekšējā dienā, stāvot rindā pirms reģistrācijas.  Sākām runāt kā senas paziņas. Viņa izstāstīja par savām meitām, kur studē, kur dzīvo...Nesapratu, kāpēc šī sieviete man visu laiku pārjautā tās lietas, ko mēs vakar jau pārrunājām. Pēc brīža sapratu, ka tā ir bijusi pavisam cita filipīniete, jo īstā, ar kuru es vakar runāju telpā ienāca vēlāk. :D